Mazais Lācis, Mazais Kauss un Polārzvaigzne
Mazais Lācis ir viens no 88 zvaigznājiem, un tas attēlo mazo lāci. Pusnaktī tas ir visaugstāk debesīs ap 18. maijs, un visa tā figūra paceļas virs horizonta platumos no 90° z. pl. līdz 1° d. pl..
Mazais Lācis īsumā
- Attēlo
- mazo lāci
- Visaugstāk pusnaktī
- 18. maijs
- Visaugstāk plkst. 21
- 2. jūlijs
- Pilnībā redzams platumos
- no 90° z. pl. līdz 1° d. pl.
- Spožākā zvaigzne
- Polārzvaigzne
- Zvaigznes figūrā
- 7 zvaigznes
- Izcelsme
- Ptolemaja saraksts, 2. gadsimts
Mazais Kauss
Mazā Lāča figūra ir Mazais Kauss: septiņas zvaigznes, kas veido mazu kausu un rokturi, un roktura galā ir Polārzvaigzne. Kohabs un Ferkads, abas spožās zvaigznes kausa galā, sauc par Pola sargiem.
Viss Mazais Kauss nekad nenoriet uz ziemeļiem no 18° z. pl., tāpēc no lielākās Eiropas un Ziemeļamerikas daļas tas ir redzams katrā skaidrā gada naktī.
Polārzvaigzne
Polārzvaigzne atrodas 0,63° no debess ziemeļpola – punkta, ap kuru griežas debesis, tāpēc tā gandrīz nekustas, kamēr pārējās zvaigznes riņķo ap to. Tās augstums virs horizonta ir tuvs jūsu platumam, un uz dienvidiem no 0,6° d. pl. tā nav redzama.
Pols lēni pārvietojas, jo Zemes ass svārstās. Vistuvāk polam Polārzvaigzne būs ap 2100. gadu, 0,46° no tā, un pēc tam lēni attālināsies.
Mazais Lācis: kad to redzēt
Pusnaktī Mazais Lācis ir visaugstāk debesīs ap 18. maijs, bet plkst. 21 – ap 2. jūlijs. Katru mēnesi tas ir visaugstāk apmēram divas stundas agrāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Laiki norādīti pēc vietējā Saules laika. Vasaras laikā pulksteņi rāda apmēram stundu vairāk.
| Datums | Visaugstāk plkst. |
|---|---|
| 15. janvāris | 08:10 |
| 15. februāris | 06:00 |
| 15. marts | 04:10 |
| 15. aprīlis | 02:10 |
| 15. maijs | 00:10 |
| 15. jūnijs | 22:10 |
| 15. jūlijs | 20:10 |
| 15. augusts | 18:10 |
| 15. septembris | 16:10 |
| 15. oktobris | 14:10 |
| 15. novembris | 12:10 |
| 15. decembris | 10:10 |
Mazais Lācis: kur to meklēt
No ziemeļu puslodes
No 40° z. pl. Mazais Lācis nekad nenoriet. Tas riņķo ap polu un ir visaugstāk ap pusnakti 18. maijs: 50° virs horizonta ziemeļos.
No dienvidu puslodes
No 35° d. pl. Mazais Lācis nekad neuzlec. Lai redzētu kaut daļu no tā, jāatrodas uz ziemeļiem no 18° d. pl..
Mazais Lācis: spožākās zvaigznes
| Zvaigzne | Zvaigžņlielums |
|---|---|
| Polārzvaigzne | 1,97 |
| Kohabs | 2,07 |
Mazais Lācis: meteoru plūsmas
Šķiet, ka šo plūsmu meteori lido no viena punkta šajā zvaigznājā, ko sauc par radiantu.
| Plūsma | Maksimums | Zenīta stundas skaitlis |
|---|---|---|
| Ursīdas | Ap 23. decembris | 10 |
Mazais Lācis mītos un vēsturē
Mazais Lācis ir viens no 48 zvaigznājiem, ko 2. gadsimtā sarakstā iekļāva astronoms Ptolemajs.
Mazais Lācis: blakus esošie zvaigznāji
Mazais Lācis: atrodiet to savās debesīs
Mazais Lācis: jautājumi
Pusnaktī Mazais Lācis ir visaugstāk debesīs ap 18. maijs, bet plkst. 21 – ap 2. jūlijs. Nedēļas ap šiem datumiem ir labākais laiks, lai to meklētu.
Mazais Lācis: visa zvaigznāja figūra paceļas virs horizonta platumos no 90° z. pl. līdz 1° d. pl., un vismaz daļa no tās uzlec platumos no 90° z. pl. līdz 18° d. pl..
Polārzvaigzne ir spožākā zvaigzne šajā zvaigznājā, tās zvaigžņlielums ir 1,97.
Mazais Lācis attēlo mazo lāci. Mazais Lācis ir viens no 48 zvaigznājiem, ko 2. gadsimtā sarakstā iekļāva astronoms Ptolemajs.
Nē. Polārzvaigznes zvaigžņlielums ir 1,97, un vismaz 44 zvaigznes ir spožākas. Spožākā ir Sīriuss, kura zvaigžņlielums ir -1,44.